Sarunas

Liepājai bieži pietrūkst saimnieka attieksme. Mēs visi redzam pilsētas neveiksmīgos projektus, kur atbildīgais tā arī ir palicis nezināms. Tāpēc paliek jautājumi – kas vada pilsētu un cik saimnieciski tas notiek?

Prasme saimniekot izpaužas mazajās ikdienas lietās. Ziemā ietves ir jātīra pašvaldībai, nevis liepājniekiem. Liepājai ir grantēto ielu asfaltēšanas programma, bet tā sen ir nobīdījusies no izpildes termiņiem – asfaltēšanai ir jārit aktīvāk. Reizēm ir sajūta, ka Liepājas ezers lēnām izzūd – ar steigu ir jāpārvieto dabas liegums, lai ezers neaizaugtu un būtu pieejamāks iedzīvotājiem – makšķerniekiem, laivotājiem un peldētājiem. Vēja izpūsti atkritumi pilsētā ir par daudz – mums jābūt mūsdienīgiem un jāizbūvē pazemes atkritumu konteineri un dzeramā ūdens punkti, jāizveido dzīvnieku kapsēta un labāki suņu pastaigas laukumi. Pērkones kanāla krastmala, Rožu laukums, Siena tirgus – tas viss ir jāuzlabo, tāpat, kā n tehniskais stāvoklis bērnudārzos un skolās. Katrā mikrorajonā būs mūsdienīgi brīvas pieejas sporta laukumi – darbs pie šīs ieceres jau norit. Strādāsim pie pašvaldības līdzfinansējuma fonda, lai palīdzētu iedzīvotājiem atjaunot vecos liftus daudzdzīvokļu ēkās.

Investori un tūristi ir svarīgi, bet mēs nereti aizmirstam pašus liepājniekus. To mēs varam labot ar savu attieksmi un tādiem darbiem kā Liepājnieku kartes izveidošana un Liepājas SEZ teritorijas samazināšana, lai industriālās zonas attālinātu no dzīvojamām un tūrisma zonām. Pilsētai ir jāpiesaista investori, kas darbiniekiem spēj piedāvāt cieņpilnu atalgojumu. Jāpiesaista rūpnīcas, kas saudzē mūsu vidi un dabu. Savukārt Liepājnieku karte nodrošinās atlaides kultūras pasākumu biļetēm, sporta abonementiem un maksas autostāvvietām.

Notikumi pasaulē arī liepājniekiem liek būt modriem un pārskatīt prioritātes. Liepājai ir uzrakstīts labs civilās aizsardzības plāns, bet cilvēki par to nezina. Katram liepājniekam ir jāzina, kā rīkoties krīzes situācijās. Mēs rosinām paplašināt videonovērošanu skolās un publiskajās pilsētas vietās. Ir jāpielāgo esošās un jābūvē jaunas patvertnes, īpašu uzsvaru liekot uz mobilajām patvertnēm.

Kā zemessargs esmu rūpējies par mūsu valsts un pilsētas drošību. Kā sava uzņēmuma “Liepājas papīrs” vadītājs esmu strādājis, lai pilsētā būtu ekonomiskā aktivitāte un cilvēkiem darbs. Kā piecu bērnu tēvs vienmēr esmu aizstāvējis un aizstāvēšu ģimenes vērtības. Mūsdienās pamatu pamats ir vērtību esamība, ģimene un drošība.

Kā Liepājas mēram no 2018. līdz 2021. gadam mana prioritāte bija izglītība. Šajā laikā izdevās atrisināt trūkstošo vietu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs un uzbūvēt jaunus bērnudārzus. Sakārtojām Liepājas skolu tīklu – es nebaidījos no sarežģītām reformām un nebaidījos arī pats tās skaidrot vecākiem un pārējai sabiedrībai. Tomēr joprojām svarīgs jautājums ir izglītības kvalitāte, mācību līdzekļi skolēniem un konkurētspējīgs atalgojums skolotājiem. Mēs varam palielināt studentu skaitu līdz 5000, paplašināt 3+ ģimenes kartes priekšrocības un izveidot krīzes centru ģimenēm, kam tas visvairāk nepieciešams.

Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ir nevis dārgi pasākumi, bet kultūra, kam jāpaliek kopā ar liepājniekiem arī pēc 2027. gada. Man un zinu, ka daudziem citiem liepājniekiem, patīk saprotamas kultūras aktivitātes. Arī mūsu pārējām ambīcijām ir jābūt tuvāk liepājniekiem, nevis iebraucējiem. Piemēram, pārskatāmā nākotnē liepājniekiem būs pieejami 300 jauni mājokļi. Tā būs jauna ēka Centra pamatskolai un bibliotēkai, kā arī jauna Liepājas teātra mazā zāle un pludmales tenisa un volejbola halle – lai gan šķiet, ka runājam par betona ēkām, bet tās būs vietas, ko piepildīs liepājnieku izzināt un uzzināt vēlošais, aktīvais gars un miesa. Nacionālā līmenī jāuzsāk darbs pie Liepājas – Rīgas šosejas paplašināšanas, lai liepājnieks varētu ērti un droši nokļūt uz citām Latvijas pilsētām, kā arī darbs pie Liepājas apvedceļa izveidošanas, kas savienotu Grobiņu un Nīcu, lai samazinātu sastrēgumus, uzlabotu gaisa kvalitāti un liepājnieku drošību.

Kur ņemt naudu mūsu idejām? Liepāja var būt taupīgāka. Lidosta jānodod valstij vai investoram, bet pašvaldības līdzekļi jātērē iedzīvotāju vajadzībām. Birokrātija jāsamazina un svētki jāsvin atbildīgi – ne visas svinīgās ceremonijas jāapmaksā par nodokļu maksātāju naudu.

Šos 4 gadus mēs esam bijuši koalīcijas partneri ar valdošo partiju. Tomēr paradoksāli, bet tieši Latvijas Reģionu Apvienība ir izrādījusies lielāka opozīcija, nekā opozīcija. Tiesa, mēs neesam skaļi stāstījuši par domstarpībām domes vadībā, jo mūsu mērķi un darbs ir bijis svarīgāks, nekā skaļas frāzes un publiski konflikti.

Noslēgumā par manu komandu. Es vislabākos vārdus varu teikt par mūsu vicemēra amata kandidātiem – Salvi Rogu un Raivi Kalēju. Viņi pārstāv nākamo paaudzi, kas nāk ar mūsdienīgām zināšanām, jaunu enerģiju un cilvēcīgu attieksmi. Tāpat kā dzīvē, arī darbā ir svarīgi veidot līdzsvaru starp jaunām zināšanām un pārbaudītu pieredzi. Un es lepojos ar visu mūsu komandu – Latvijas Reģionu Apvienību jeb 5. sarakstu. Mēs esam liepājnieki ar vērtībām, idejām un degsmi.

Liepāja var labāk. Nav laiks turpināt veco politiku. Ir laiks jauniem spēkiem, saimnieka attieksmei un sirdsapziņai.

Jānis Vilnītis / biedrības “Liepājnieki” mēra kandidāts