Sarunas

Teju nevienam nav skaidrs mērķis Latvijas ostu reformai. Diskusija par paredzētajām izmaiņām ostu pārvaldībā

Saistībā ar nu jau valdībā apstiprināto ostu reformu, pret kuru iebilst gan uzņēmēji, gan pašvaldību pārstāvji, gan Ārvalstu investoru padome, joprojām pastāv vairākas bažas – arī par to, ka valsts iesaistīsies uzņēmējdarbībā ostās, kas būtu konkurences pārkāpums, 22.marta diskusijā Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret, pārstāvot ostu uzņēmēju viedokli, sacījis Rīgas Universālā termināļa izpilddirektors Jānis Kasalis.

Uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji pauda lielu atbalstu idejai, ka gan Rīgā, gan Venstpilī vajadzētu ieviest t.s. “Liepājas modeli”, kas nozīmē, ka ostas valdē ir gan pašvaldība, gan uzņēmēji, gan komersanti. Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsvēra, ka “pēc bēdīgā Liepājas Metalurga stāsta” pilsētai ir izdevies veiksmīgi attīstīt ostas teritoriju un tā ir vienīgā no lielajām ostām, kurā ir saglabājies kravu apjoms, nevis krities. Uz to norādīja ar Ventspils un Rīgas brīvostu vadītāji.

J.Vilnītis: “Mēs esam par jēgpilnām reformām, taču šai trūkst ekonomiskās analīzes.” Viņš arī pauda, ka sarunās ar Klaipēdas ostu, tās pārstāvji esot izteikušies, ka viņi varot tikai sapņot par tādu modeli, kāds ieviests Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ).

Taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits nepiekrita šim priekšlikumam, paužot uzskatu, ka uzņēmējus nav vajadzības iesaistīt administratīvajā pārvaldības procesā.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norādīja, ka pilsēta kopumā atbalsta reformu, taču ir vairāki neatrisināti jautājumi, ko nav iespējams risināt bez pašvaldības iesaistes. Piemēram, kā tiks vestas kravas pa pašvaldības ceļiem, kas notiks ar iedzīvotājiem, kuri mīt uz ostai piederošās zemes Kundziņsalā, u.c.

Uzņēmēju pārstāvis Kasalis, runājot par to, ka Liepājā varbūt tiks ieviests jaunais ostas pārvaldes modelis pēc tam, kad tā “paskatīsies, kā ies pārējām ostām”, uzsvēra, ka “investori negribēs spēlēt spēlītes, eksperimentējot ar dažādajiem modeļiem”.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska diskusijā uzsvēra, ka nav īsti skaidra stratēģiskā mērķa pašreizējai reformai un ka jaunajam pārvaldības modelim vajadzētu kalpot kā instrumentam, kas palīdzētu sasniegt mērķi par to, kā Latvijas ostām jāizskatās 2030.gadā.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš diskusijā pauda: “Politiski neatkarīga pārvaldība ir atbalstāma lieta, taču ostas akcionāri ir valsts, pašvaldība, tāpēc kaut kāda politiskā iesaiste būs jebkurā gadījumā, taču ikdienas pārvaldei jābūt nepolitiskai.”

Uzņēmēju pārstāvošais advokāts Lauris Liepa vērsa uzmanību uz to, ka jaunajā reformās piedāvājumā joprojām nav atrisinātas bažas par to, ka valsts nodarbosies ar uzņēmējdarbību. Uz ko Linkaits atbildēja, ka osta arī kā valsts kapitālsabiedrība varēs veikt tikai tos uzņēmējdarbības pasākumus, ko privātie nevarēs.

Uz Kasaļa jautājumu, vai ostās paliks brīvās zonas princips, satiksmes ministrs atbildēja konkrēti: “Jā, protams!”

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks diskusijā uzsvēra: “Valstij nav jāiesaistās biznesā! No tā nekas veiksmīgs nesanāks, taču uzņēmēju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā nav nekas slikts.” Viņš arī norādīja, ka Somijā daļu ostu pārvalda pašvaldības, daļu — privātie uzņēmēji. Savukārt Norvēģijā to dara pašvaldības. “Vislabāk vietējie var pārvaldīt savas ostas. Neesmu sadzirdējis, kāda būtu ekonomiskā attīstība, ieguvums no reformas. Vajadzētu ieklausīties uzņēmējos, nevis tikai domāt par reformas kā reformas īstenošanu.”

Kopumā diskusijā izskanēja daudz neskaidrību saistībā ar jauno reformu, kā arī ieteikumi, kā to uzlabot, taču Linkaits vien novērtēja, ka bijusi laba saruna un ka diskusija vienmēr ir vērtīga. Viņš arī sacīja, ka tranzīta nozares bilde ir papildināta, taču neko kardināli mainīt pašreizējā ostas piedāvājumā negrasās.

Kasalis uzsvēra, ka ir vajadzīga “ne tikai izrunāšana, bet arī vienošanās” par vairākiem jautājumiem.

BNN jau vairākkārt rakstīja par to, ka nedz uzņēmēji, nedz sadarbības partneri pašreizējo reformu neatbalsta, jo tai nav nekāda ekonomiska pamatojuma un nav skaidrs mērķis, kādēļ vajadzīga šāda reforma.

Uzņēmēju asociāciju pārstāvji jau iepriekš pauda: “Ņemot vērā neskaidrību par nākotnes ostu attīstību, investīciju piesaisti un pārvaldības modeļa maiņu, arī investori un ostu komersanti iepauzē un nogaidoši vēro situāciju.”

Publicēts: 22.03.2021. / bnn.lv